20. gs sākumā Eiropas valstu ārējā politikā bija vairāki fakti, kas apdraudēja mieru pasaulē. ASV, Vācijā strauji attīstījās ražošana, tās kļuva par spēcīgākajām un ekonomiskajā ziņā varenākajām valstīm. Vācu rūpnieki pasaules tirgū kļuva nopietni angļu rūpniecības konkurenti; bez tam Vācija ar savu pieaugošo kara floti apdraudēja angļu kundzību uz jūras. Anglijā izplatījās pārliecība, ka ir jāpanāk Vācijas saimniecības un militārās varas novājināšana. Francija nevarēja aizmirst zaudēto Elzasu un Lotringu un pastāvīgi domāja par to atgūšanu no Vācijas, kas bez jauna kara nebija iespējams. Starp Krieviju un Japānu attiecības saasinājās Tālo Austrumu jautājumā. Sākās pasaules pārdalīšana – ASV ieguva iespēju nostiprināties Centrālajā un Dienvidamerikā; Anglija nostiprinājās Dienvidāfrikā; Japāna paplašināja savu ietekmi Āzijā. Vācija uzbūvēja Bagdādes dzelzceļu, iegūstot lielus un izdevīgus pasūtījumus. Tas saasināja Vācijas attiecības ar Angliju un Franciju. Itāliju interesēja Turcijas kolonijas Ziemeļāfrikā.…
