Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 1.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 2.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 3.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 4.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 5.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 6.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 7.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 8.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 9.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 10.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 11.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 12.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 13.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 14.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 15.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 16.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 17.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 18.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 19.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 20.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 21.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 22.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 23.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 24.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 25.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 26.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 27.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 28.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 29.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 30.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 31.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 32.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 33.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 34.
  • Referāts 'Kā politiķiem vajadzētu censties palielināt reālo ražošanas apjomu', 35.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.1.  Ekonomiskās izaugsmes faktori    6
1.2.  Ekonomiskās izaugsmes veidi    8
1.3.  Valsts loma ekonomiskās izaugsmes regulēšanā    9
1.4.  Reālās produkcijas izlaides pieauguma noteicējfaktori    10
1.5.  Ekonomikas izaugsmes rādītāji    11
2.  Fiskālā politika    12
3.  Monetārā politika    14
4.  Iekšzemes kopprodukts 2007. gadā    15
4.1.  Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā    20
5.  Struktūrpolitika Latvijā    21
5.1.  Darba tirgus politika    22
5.2.  Darba tirgus Latvijā    25
5.3.  Tehnoloģiju un inovāciju politika    27
5.4.  Kapitāla tirgus    28
5.5.  Rūpniecības politika    30
6.  Ministru prezidents Ivars Godmanis redz trīs metodes kā Latvijā bremzēt IKP krišanos    32
  Secinājumi    33
  Literatūras avotu saraksts    34
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1) Ekonomisko izaugsmi izsaka kā reālā IKP pieaugumu vai arī kā reālā IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju. Tā nodrošina saražotās produkcijas daudzuma pieaugumu, kas tiek izmantots, lai risinātu iekšējās un starptautiskās sociāli – ekonomiskās problēmas.
2) Ekonomiskā izaugsme tiek nodrošināta ar sekojošiem faktoriem: dabas resursi, darbs, kapitāls un tehnoloģijas.
4) Pie ekstensīva attīstības tipa daudzi darbinieki nav augsti kvalificēti.
5) Valsts var spēlēt nozīmīgu lomu ekonomiskajā izaugsmē, ja tiek piemērota pareiza nodokļu un investīciju politika.
6) Latvijas ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes būtisks garants ir ne tikai iekšējā sakārtotība un sociālā harmonija, bet arī starptautiski atzīts valsts tēls, ko nodrošina ne tikai demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, bet arī labi funkcionējoša tirgus ekonomika, kas balstās uz augstām tehnoloģijām un privātā un intelektuālā īpašuma tiesību praktisku aizsardzību, kā arī Latvijas darba tirgus stabilizācija un efektīva attīstība ES ietvaros.
7) Atrodoties dažādās ekonomiskās attīstības stadijās, dzīves standartu uzlabošanos noteiks atšķirīgi pamatfaktori. Zema ienākuma ekonomiku galvenais izaicinājums ir panākt, lai zemes, darba un kapitāla tirgi atbilstoši strādātu. Valstīm attīstoties, būtiski ir nodrošināt integrāciju starptautiskajās ražošanas sistēmās, piesaistot tiešo ārvalstu investīciju plūsmas. Kad valsts jau ir sasniegusi augsta ienākuma ekonomikas statusu, uzmanība jāvērš uz to, lai notiktu jaunu tehnoloģiju inovācija un cilvēkkapitāla attīstība.
8) Tautas attīstību nosaka katra indivīda materiālā labklājība, nodarbinātība, veselība, izglītība, garīgais potenciāls un citi faktori. Sociālā efektivitāte un sociālā modeļa pilnveidošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, apstākļiem un nosacījumiem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, valsts ekonomiskās attīstības stāvokļa, cilvēkresursu kvalitatīvajiem rādītājiem, iekšpolitikas nosacījumiem un ārējiem apstākļiem.
9) Prognozēt reālo IKP pieaugumu Latvijai ir diezgan grūti, jo ekonomikā turpinās aktīvs ēnu ekonomikas legalizācijas process. Nedz tā lielums, nedz arī „atklāšanas” temps nav īsti zināmi. Tādējādi „pelēkā” ekonomika no vienas puses neļauj novērtēt reālo IKP apjomu, no otras - mākslīgi uzlabo IKP pieauguma rādītājus.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants