Rūdolfa Blaumaņa novele „Nāves ēnā”, pēc kuras motīviem 1971. gadā ir arī uzņemta mākslas filma, ir dramatisks literārs darbs ar negaidītu atrisinājumu, kas novelei kā daiļliteratūras žanram ir raksturīgs. Darbā sižets notiek uz ledus gabala, uz kura atrodas 14 vīri – zvejnieki, kuri, pamanījuši savu attālināšanos no krasta, cīnās par savām dzīvībām, kuru liktenis ir Mātes Dabas rokās un kuras viņi cenšas glābt, 5 dienas pārtiekot no pusjēlām zivīm. Laiks, kad notiek šī darbība, nevarētu būt mūsdienas; tas varētu notikt pirms vairākiem desmitu gadiem, jo viens no faktoriem, kas liecina, ka sižets nav mūsdienās, ir filmas uzņemšanas gads – 1971. gadā, bet tieši darbā tās lietas, kas liecina par atainoto vietu un laiku, ir vīru valoda ar specifiskiem, interesantiem senlatviešu vārdiem.
Novelē un ne tikai šajā, bet arī citos savos darbos Rūdolfs Blaumanis īpašu uzmanību pievērš varoņu raksturam.…
