Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Augšņu un ģeobotāniskā rajonēšana Latvijā un nacionālie biodaudzveidības karstie', 1.
  • Referāts 'Augšņu un ģeobotāniskā rajonēšana Latvijā un nacionālie biodaudzveidības karstie', 2.
  • Referāts 'Augšņu un ģeobotāniskā rajonēšana Latvijā un nacionālie biodaudzveidības karstie', 3.
  • Referāts 'Augšņu un ģeobotāniskā rajonēšana Latvijā un nacionālie biodaudzveidības karstie', 4.
  • Referāts 'Augšņu un ģeobotāniskā rajonēšana Latvijā un nacionālie biodaudzveidības karstie', 5.
  • Referāts 'Augšņu un ģeobotāniskā rajonēšana Latvijā un nacionālie biodaudzveidības karstie', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Alūksnes augstiene

Atrodas Latvijas ZA un aizņem 1548 km², kas ir apmēram 2,4% no visas Latvijas teritorijas. Rietumos robežojas ar Tālavas zemieni, austrumos ar Austrumlatvijas zemieni, bet dienvidos Gulbenes paugurvalni. Ziemeļos šaura paugurgrēdu josla Alūksnes augstieni saista ar Hānijas augstieni Igaunijā.
Alūksnes augstieni var iedalīt četros apvidos – Veclaicenes pauguraine, Vaidavas pazeminājums, Madlienas pauguraine un Gulbenes paugurvalnis (Āboltiņš, 2007).

Augšņu rajonēšana

Ziemeļaustrumu Vidzemes (Alūksnes) augstienē reljefa pacēlumos visbiežāk sastop vāji un vidēji podzolētās erodētās augsnes. Šeit ļoti reti un tikai atsevišķās vietās, uz karbonātiem bagātas akmeņainas smilšmāla morēnas un grants, atrodamas arī velēnu karbonātaugsnes. Tāpat arī maz tipisko podzolēto augšņu, kuras tikai dažās vietās sastop mežos uz smilšainiem cilmiežiem. Paugura piekājē parasti atrodas uzskalotās augsnes un purvainās augsnes, bet ielejās zemie purvi un pārejas purvi (mežos arī augstie purvi), kā arī velēnu podzolētās gleja augsnes un velēnu gleja augsnes (Mežals 1970, Latvijas Ģeogrāfijas atlants 2007).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants