Vai vienlīdzība, brīvība un taisnīgums var savā starpā kolidēt?
Jā, var. Taisnīgums ietver sevī abus jēdzienus – brīvību un vienlīdzību. Ekstrēma bŗīvība noved pie ekstrēmas nevienlīdzības un tas apdraud sabiedrības stabilitāti, jo piramīdas apakšdaļā esošās personas nebūtu ar mieru irlgi to akceptēt. Arī ekstrēma vienlīdzība noved pie brīvības ierobežojuma un rodas diktatoriskie režīmi. Ir jāatrod saprātīgs līdzsvars. Brīvība un vienlīdzība ir cieši saistītas savā starpā. Līdzsvarojot brīvību un vienlīdzību principi kolidē un svarīgi noteikt par orientieri taisnīgumu. JESAJA BERLINS - zināmas cilvēciskas vērtības, piemēram, brīvība vienlīdzība, taisnība, līdzcietība, taisnīgums un tiekšanās pēc skaistuma vai patiesības ir savstarpēji nesalīdzināmi cits ar citu un nereti ir tiešā savstarpējā pretrunā. Viņš apgalvoja, ka indivīdiem un sabiedrībām jāizdara neracionāla uz visu cilvēci. Jesaja uzskatīja, ka nav iespējams tās secīgi sakārtot un sastādīt kopsavilkumu. Lai gan brīvība bez pietiekamas materiālās drošības, veselības, zināšanām sabiedrībā, kur nav vienlīdzības, taisnīguma, savstarpējas uzticēšanās, var būt teju bezjēdzīga, pretējais arī var būt postošs. Nodrošināt vajadzību pēc izglītības, vienlīdzības un drošības – piemēram, kā bērniem skolā vai lajiem teokrātijā – nenozīmē palielināt brīvību.” Tātad brīvībai nav dodama priekšroka tikai tādēļ, ka tā ir brīvība. Brīvība var nopietni konfliktēt ar taisnīgumu –“ja mana vai manas sociālās grupas vai nācijas brīvība ir atkarīga no citu cilvēku ciešanām, tad sistēma, kas to veicina, ir netaisnīga un amorāla”– vai vienlīdzību: “Ja cilvēkam tiks ļauts darīt visu, ko viņš vēlas, tad spēcīgie nospiedīs vājos.”
…
