20. gs. 30. gados vācu psihologs un psihiatrs Ernests Krečmers mēģināja izstrādāt savu temperamentu teoriju saistībā ar cilvēka ķermeņa konstitūciju.
Krečmers par izejas punktu izvēlējās ikdienā valdošu priekšstatu, ka tie cilvēki, kas ir apaļīgi pēc ķermeņa uzbūves, ir labsirdīgāki, kustīgāki; savukārt tie cilvēki, kuri ir kārnāki, tievāki pēc ķermeņa uzbūves, ir vairāk noslēgušies, vairāk dzīvo savā iekšējā pasaulē, ir aizdomīgi un nesaticīgi.
Krečmers analizēja vispārējos ķermeņa uzbūves pamatprincipus.
1906.gadā viņš sāka studēt filozofiju, pasaules vēstures, literatūras un mākslas vēstures, bet pēc diviem semestriem mainīja savu specializāciju un sāka studēt medicīnu, vispirms Minhenē, kur viņam bija īpaši spēcīga ietekmē psihisko pētījumos, tad uz pārbaudes laiku slimnīcā "Eppendorf" Hamburgā.
1914.gadā sagatavoja un aizstāvēja doktora disertāciju par tematu "Delīrijs un maniakālās depresijas sindroma attīstību".
Ar stāšanos militārā dienestā 1918.gadā viņš pārcēlās uz Tubingenu, kur viņš strādāja kā privātdocents, tajā laikā publicēja savu darbu "Sajūtu muļķības attieksme", ko uzdeva Karls Jaspers vērtēja kā "tuvu ģēnijs”.…
