Filosofijas, psiholoģijas un pedagoģijas literatūras apskats par garīgo vērtību saturu

Garīgo vērtību saturs un mijsakarības mums ir saprotamas, noskaidrojot jēdzienu būtību no filozofijas, psiholoģijas, estētikas, ētikas zinātniskajiem viedokļiem. Vērtība tajās definēta kā lietu un parādību noderīgums cilvēka dzīves darbībā. Garīgās vērtības zinātnēs definētas kā attieksme pret īstenību, ko nosaka cilvēka garīgās un personības apziņas vajadzības – vajadzības pēc darbības, pēc produktīvas aktivitātes, vajadzība dzīvot ar nākotnes izjūtu, ar mērķi sasniegt ideālu.
Jau antīkā filozofija izvirza augstāku vērtību, ideāla klātbūtni cilvēka apziņā, kas aicina dzīvot ar nākotnes izjūtu, aicina tiekties pēc vēl nesasniegtā. Tās ir augstākās garīgās vērtības, kuras, kā norāda M. Šēlers, radikāli atšķiras no ķermeniskās sfēras. Ideālus vienmēr caurstrāvo gara emocionalitāte. Tās iespaidā tiek apjēgta nepieciešamība ziedot ikdienas dzīves labumus augstāku vērtību dēļ /15./.
Vēsture atklāj tendenci – proti, tieksmi nemitīgi izkopjot cilvēcisko cilvēkā – gan mākslas, gan zinātnes jomās, gan reliģijā un filozofijā - , meklējot garīgos orientierus, pilnveidojot un pārvērtējot ideālus un esošos priekšstatus. Garīgo vērtību, garīgās dominantes nepieciešamība sabiedrības dzīvē ir nenoliedzama.
Bez ideāliem, bez priekšstatiem par labo, skaisto, ļauno un zemisko, par svētumu, patiesību, par labestību un pašaizliedzību un daudziem citiem personības garīgās kultūras komponentiem patiesi cilvēciska dzīves darbība nav domājama, jo „ideālos un vērtību priekšstatos sakņojas cilvēka pārliecība, viņa rīcības motivācija un attieksme pret citiem cilvēkiem, pret lietu pasauli, dabu un kultūru”. / Sūna U., Oļševskis G.,1993., 22., 8.lpp./ P. Dāles izpratnē par inteleģentu var kļūt tāds cilvēks, kura gudrība balstās zināšanās, bet tikai tad, ja viņš ir taisnīgs un smalkjūtīgs, ja viņa dvēsele atvērta mūžīgajām pārvērtībām, ja tam piemīt estētiska dzīves izjūta un arī cilvēcība /22./.
Filozofija nereti tiek dēvēta par kultūras kvintesenci (būtiskākais, pats galvenais), jo tā iezīmējusi kultūras koka saknes un zarus, to augšanas iespējas un virzību. Jau kopš senās Grieķijas laikiem filozofijā ir meklēta un rasta atšķirība starp lietu un parādību noderīguma pakāpi. …