“Ubāns bija glīts , kulturāla paskata cilvēks . Vidēja , bet samērīga auguma , vienmēr rūpīgi nokopies , tumšā uzvalkā . Vienmēr ļoti laipns , viņš tomēr turēja lūpas tikko viežamu ironisku smīniņu. Viņš bija ļoti savaldīgs , nekad nesteidzās , nekad neiekarsa un neielaidās strīdos . Ja kādreiz tomēr sadusmojās , tad viņa acis drusku nozibsnīja , mazliet piemiedzās un it kā garlaikodamies viņš sāka izklaidīgi skatīties apkārt . Tagadējos visādās psihoanalīzēs izgudrinātajos laikos viņu dēvēja par iekšupvērstu cilvēku .Likās , ka pat savus skatienus viņš vēlējās paturēt pie sevis , jo, galvu piegāzis , mēdza lūkoties it kā līdztekus degunam , reizēm piemiegdams vienu aci . Tad viņš klusībā vēroja priekšmetu krāsas un gaismojumus , jo īsts gleznotājs jau visu pasauli skata tikai kā vielu glezniecībai .”…
