Laime ir ļoti plašs jēdziens, jo katram tā var izpausties savādāk, taču šie plašumi pilnīgi atklājas tikai tam, kas ir iepazinis arī nelaimi. Gan Rūdolfa Blaumaņa novelē "Raudupiete", gan Senekas "Mēdejā" to pavada ciešanas, viltus un nāve. Divi galvenie tēli - Raudupiete un Matīsiņš - laimi saskatīja izpratnē un mīlestībā, kuras abiem trūka.
Raudupes svētlaimes avots bija Kārlis, kurš strādāja Gaiļu saimniecībā, taču viņai puisi savaldzināt neizdevās. Viņa nevarēja noraudzīties, kā pēdējā cerība uz laimi izplienē, tādēļ sāka cīņu pati ar sevi, nostādot mātes jūtas pret Kārļa mīlestību un pārējās sabiedrības viedokli. Kundze nevarēja aptvert, ka "puisis, kam Dievs vairāk nekā nav devis kā drusku sārtuma vaigos, nonicinājis bagāto Raudupieti". Laimi par naudu nopirkt neizdevās, tādēļ izvērtās nepatīkams dialogs, psiholoģiska spēle, lai liktu Kārlim atzīt, ka pamatota iemesla vieņiem neprecēties nav. …
