"Esmu tēva vietā, viņu sauca tāpat, viņš ir miris,..."
Uz bērēm viņš ieradās negribīgi, pienākuma dzīts, jo, ja viņš to nebūtu izpildījis, viņam būtu netīra sirdsapziņa, ka nav izpildījis tēva vēlmi.
Spriežot pēc šī darba, N.Ikstenai ir ļoti bagāta valoda. Lai bagātinātu valodu, N.Ikstena ir iedziļinājusies vismazākajās niansēs.
Iesaku šo grāmatu izlasīt, jo tā ir interesanta un saturiski bagāta. Tā aizved uz dažādām vietām un dažādos laikos, sākot ar bēgļu gaitām, kara laiku un represijām, beidzot ar mūsdienām. Tajā ir daudz atziņu par kurām ir vērts padomāt- kā nekā tas ir spožākais darbs pēdējo gadu latviešu prozā.
…
