Apzīmējuma “grupas dinamika” autors ir K. Levins, kas 1939. Gadā to izveidoja par pētījumu objektu. Mičiganas universitātes psiholoģijas profesors C. Zanders (1968)piedāvāja trīs atšķirīgus pētniecības virzienus:
Grupas dinamika kā vadīšanas objekts. Zinātniski tika pētīts darbības process, kas noris grupā, grupas attīstība un tās vadīšanas problēmas.
Grupas dinamika kā mācību objekts. Tika runāts par mācību metodēm, lai uzlabotu savstarpējās attiecības un grupas psiholoģisko gaisotni.
Grupas dinamika kā sabiedrisko attiecību objekts. Pēta grupu kā saikni starp indivīdu un sabiedrību.
Parasti par grupu uzskata, ja ir 3-5 dalībnieki. Taču ideālo grupas skaitlisko sastāvu noteikti nevar, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kā darbība, kas jāveic grupas dalībniekiem, sociālās pazīmes u.c. Uzskata, ka mazas grupas kritiskā robeža ir sasniegta tad, ja vairs nepastāv tieši kontakti un lēnām veidojas apakšgrupas.
Grupas pastāvēšanu raksturo tieši kontakti starp grupas dalībniekiem, psihiskā tuvība, kopība sajūta, kad grupas dalībnieki uzskata sevi par grupu, kopēji mērķi, vērtības, normas, lomu diferencēšana. Personīgo darbību un uzvedību ietekmē citi grupas dalībnieki. Grupu nosaka relatīvi ilga kopā uzturēšanās.
Formālās grupas ir grupas, kas paredzētas pēc organizācijas plāna un to struktūras ir izveidotas uz ilgāku laiku. Viens un tas pats darbinieks var būt dažādu grupu dalībnieks.
…
