Platons (5. – 4. gs p.m.ē.) bija viens no pirmajiem filozofiem Eiroas kultūras vēsturē, kas pievērsa uzmanību jautājumam par filozofiju. Viņam arī pieder teiciens: „Es zinu, ka neko nezinu.” Platona darbā „Valsts” viņš dialogos konstatē svarīgas lietas. Viena no tām – filozofija nodarbojas ar esamību, taču ne viss, kas mums rādās ir esamība. Lielākoties mums rādās šķietamība, kas ir starpstāvoklis starp neesamību un pilnvērtīgu esamību. Ar to viņš domāja, ka cilvēki uztver skaisto, bet neuztver pašu skaistumu, jo tas viņiem saistās ar konkrētām lietām. Viņiem jāsaprot, ka konkrētas lietas ir tikai viens no skaistuma izpausmes veidiem. „Cilvēkiem trūkst stingru un noteiktu ideju par to, kas ir būtisks un kas – nebūtisks. Līdz ar to viņiem trūkst filozofiska skatījuma, viņi apmaldās šķietamību pasaulē, uzskatot to par būtisku.”…
