Vācijas sadalīšana un tās ietekme uz mūsdienu Vācijas ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem

4. Secinājumi
Gan Austrumvācija, gan Rietumvācija bija kapitālistiskas valstis, bet Austrumvācijā lielā mērā pastāvēja arī sociālisma pieskaņa.
Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, bet oficiāli Vācijas atkalapvienošanās notika 1990. gada 3. oktobrī.
Lai arī kopš Vācijas atkalapvienošanās ir pagājuši jau 20 gadi, vēl joprojām pastāv krasas atšķirības starp Rietumvācijas un Austrumvācijas dzīves līmeni, to ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem.
Arī pēc Vācijas apvienošanas, tika uzskatīts, ka "Labais nāk no Rietumiem, sliktais – no Austrumiem."
Vācijas apvienošanas laikā tika iznīcinātas arī dažādas Austrumvācijas iezīmes gan arhitektūras ziņā, tādējādi turienes iemītniekiem liekot justies nepiederošiem.
Pēc Vācijas apvienošanās dzīves līmeņa atšķirību dēļ notika liela iedzīvotāju pārceļošana uz Rietumvāciju, kas kaitēja Austrumvācijas ekonomiskajam stāvokli.
Vēl šobrīd ievērojami vairāk iedzīvotāju ir tieši Rietumvācijā un iedzīvotāju aizceļošana no austrumu daļas vēl joprojām turpinās.
Vēl joprojām atšķiras algas apmēri vienas un tās pašas nozares speciālistiem Austrumvācijā no tās, kas ir Rietumvācijā.
Austrumu Vācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā.
Joprojām nevar runāt par valsts iekšējo vienotību dēļ tā, ka daudziem vāciešiem ir tā dēvētais “galvā esošs mūris”.
Katrs otrais rietumvācietis uzskata ikgadējos maksājumus austrumiem par pārāk lieliem.
Pašlaik kādreizējā Rietumvācija valsts austrumu daļā ir iepludinājusi jau aptuveni 1,4 triljonus eiro, tomēr tā joprojām atpaliek gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā.
IKP uz vienu iedzīvotāju valsts austrumos, salīdzinot ar rietumiem, ir tikai 65,8%.
Vācijas apvienošanās vācu nacionālā identitāte ir ne tikai iekšēji sadalīta rietumvācu un austrumvācu identitātēs, bet arī ārēji tās Eiropas komponentos.
Pēc Otrā Pasaules kara vairumam vāciešu ir salīdzinoši zems nacionālās identitātes līmenis zemā nacionālā lepnuma un pašcieņas dēļ.
Attiecībā uz nāciju, reģionu un dzimto pilsētu, rietumvāciešu nacionālā identitāte ir daudz eiropeiskāka un mazāk etniska, nekā tās austrumvāciešu līdziniekam.


…