Uzņēmējdarbības teorija

Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķins tiek sastādīts no neto apgrozījuma (ieņēmumi no pārdotās preces) atņemot pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (materiālu vērtība, ražotāju darba alga, patērētā enerģija) no kā iegūst bruto peļņu (apgrozījuma pārsniegums pār ražošanas izmaksām). Tālāk no bruto peļņas atņem pārdošanas izmaksas (transports, reklāma), administrācijas izmaksas (telpu īre, pārvaldes alga, iekārtu apsaimniekošana u.c) un pamatlīdzekļu amortizāciju (kapitālā esošo objektu nolietojums) no kā iegūst peļņu vai zaudējumus no pamatdarbības. Tam klāt pieskaita pārējos ieņēmumus (noma, ieguldījumi citos uzņēmumos u.t.t.) un atņem pārējās izmaksas (kredīt procenti, zaudējumi no investīcijām) un iegūst peļņu pirms nodokļiem. No šīs peļņas atrēķina nodokļus un iegūst neto peļņu, kas tad arī ir tā īstā peļņa vai zaudējumi.
Naudas plūsmas pārskats ir pārskats par noteiktu laika posmu un ir tikpat nozīmīgs kā bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins.
„Pārskats par naudas plūsmu dod iespēju pilnīgāk novērtēt uzņēmuma finansiālo stāvokli. Tas ir pārskats par uzņēmuma finasiālā stāvokļa izmaiņām, kas sastādīts, ievērojot kases principu.” (1;283)
Kases princips ir pavisam vienkārš – ieņēmumi, izdevumi un atlikums. Naudas plūsmas pārskats neapskata līdzekļu izcelsmi, bet toties tajā tiek ierakstīti visi izdotie un ieņemtie līdzkļi.
Ir trīs naudas plūsmu veidi: ar saimniecisko darbību saistītais; ar investīcijām saistītas un ar finansiālo darbību saistītais veids. Galvenais ienākumu avots ir ar saimniecisko darbību saistītais veids, jo saimnieciskā darbība ir primārā darbība ko veic uzņēmums un no kuras gūst peļņu. Apkopojot šos visus trīs veidus iegūst naudas ienākumu un izdevumu kosavilkumu.

…