Nopostītās baznīcas vietā 15.gs.b. un 16.gs.s. tiek celta jauna ēka. Baznīcu, kas tāpat ir vienjoma ēka, pārsedz ar tīkla velvēm. Virs ZR sienas uzceļ slaidu 34 m augstu kāpņveida zelmini, dienvidrietumu ārsienas pašā augšējā stūrī akmenī izcirstas divas mūku galvas ar vaļēju muti. Stāsta, ka dominikāņu mūki bijuši lieli sprediķotāji. Baznīcas svētku dienās šeit sēdējis runātājs. Pa mūka galvā izmūrēto mutes caurumu viņa balss skanējusi tālu pa visu pilsētu. Bet tikai 20 gadus dominikāņi pagūst saimniekot jaunajā baznīcā. Pēc Reformācijas baznīcu slēdz, pamestās telpas tiek izīrētas un te tiek ierīkots zirgu stallis, vēlāk baznīcas telpas kalpo par ieroču noliktavu, līdz pēc Stefana Batorija pavēles katoļu draudzei ierāda Jēkaba baznīcu, bet latviešu draudzei atdod Jāņa baznīcu.
Latviešu draudze šai laikā ir jau tik liela, ka Jāņa baznīcā tā neietilpst, tāpēc 1587.-1589.g. baznīca tiek paplašināta, ievērojot manierisma stila iezīmes.
17.gs.s. piebūves zelmiņa nišās ievieto divas no smilšakmens cirstas skulpturālas statujas - Jāņa Kristītāja un Salomes. …
