-
Līdzdalība Latvijā pēc 9.Saeimas vēlēšanām
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Saīsinājumu saraksts | 4 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Pilsoniskā līdzdalība demokrātiskā sabiedrībā | 9 |
| 1.1. | Politiskās līdzdalības būtība | 9 |
| 1.2. | Politiskās līdzdalības veidi | 13 |
| 1.3. | Referendums kā viens no līdzdalības veidiem | 18 |
| 2. | Politiskā līdzdalība Latvijā | 24 |
| 3. | Referendumi Latvijā | 31 |
| 3.1. | Referendums par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” | 34 |
| 3.2. | Referendums par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām | 41 |
| 3.3. | Politisko reklāmu ietekme uz pilsoņu līdzdalību referenduma kampaņā | 49 |
| 4. | Pilsoņu līdzdalības ietekmējošie faktori referendumā | 56 |
| Nobeigums | 67 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 69 | |
| Anotācija | 75 | |
| Abstract | 76 |
NOBEIGUMS
1) Politiskā līdzdalība apzīmē LR iedzīvotāju aktivitāti politikā, kur iedzīvotāji cenšas ietekmēt valdības lēmumus, savukārt iedzīvotāji, kuri ir neapmierināti ar valdību politikā neiesaistās, līdz ar to referendumos ir vērojama zema līdzdalība.
2) LR pilsoņu līdzdalība Latvijā pēc 9. Saeimas vēlēšanām ir bijusi nepietiekama, jo 2008. gada 2. augustā un 23. augustā notikušajos referendumos netika savākts pietiekams LR iedzīvotāju balsu kvorums. Uz abiem šiem referendumiem LR iedzīvotāji gāja, lai balsot „par”, respektīvi, izteikt savu gribu.
3) LR pilsoņi, kas vispār negāja uz 2008. gada 2. augusta un 23. augusta referendumiem, lai pateiktu savu „nē”, principā, paši to nezinot, bija izvēlējušies nepareizu ceļu. Ja visi tie, kas vēlējās teikt referendumos „nē”, būtu devušies balsot, ir ievērojami lielāka iespējamība, ka kvorums būtu savākts un referendums tiktu uzskatīts par notikušu. Piemēram, ja uz referendumu par Satversmes grozījumiem būtu atnākuši nepilni 200 tūkstoši LR iedzīvotāji, kas vēlējās pateikt „nē”, šie Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, jo būtu bijis kvorums un lielākā daļa būtu balsojusi par grozījumiem.
4) Zema iedzīvotāju uzticēšanās ir Saeimai un Ministru kabinetam, taču vairāk LR iedzīvotāji līdzdarbojas kultūras un citās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs.
5) Demokrātija nozīmē visu cilvēku līdzdarbošanos sabiedrībai svarīgāko jautājumu izlemšanā. Varu secināt, ka LR iedzīvotāji no nekonvencionālās līdzdalības veidiem Latvijā visaktīvāk iesaistās demonstrācijās un streikos. Šajās demonstrācijās visaktīvāk iesaistās gados jauni cilvēki.
6) Analizējot literatūru par pilsonisko līdzdalību, tās vēsturi, līdzdalības norisi un tās veidiem, secinu, ka pilsoniskā līdzdalība pastāvējusi jau kopš seniem laikiem, attīstījusies un pārveidojusies par tiem politiskās līdzdalības veidiem, ko mēs pazīstam šodien: balsošana, sabiedrības aktīvisti, protestētāji, komunikatori. Kā vienu no saskatāmākajām konvencionālās līdzdalības veidiem varu minēt balsošanu.
…
Politiskā līdzdalība ir valsts iedzīvotāju līdzdalība valsts politiskajos procesos, kas tiek realizēta ļoti daudzveidīgi, tā ir iesaistīšanās valsts pārvaldes izvēlē, nozīmīgu politisku lēmumu pieņemšanā, kā arī dažādi protesti, pārējo iedzīvotāju politiskā izglītošana un daudzas citas politiska rakstura aktivitātes, kas tiks analizētas šajā bakalaura darbā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, lai valsts pilsoņi veiktu politisko līdzdalību, ir viņu motivācija, ieinteresētība. Bakalaura darba tēmu „Līdzdalība Latvijā pēc 9. Saeimas vēlēšanām” izvēlējos tāpēc, ka vēlējos uzzināt, kāda bija vēlētāju aktivitāte pēc 9. Saeimas vēlēšanām, piedaloties referendumos, kā arī vēlējos vairāk uzzināt, kurā no 2008. gada 2. un 23. augusta referendumiem vēlētāju līdzdalība bija augstāka un kādi bija ietekmējošie faktori, kāpēc LR pilsoņi negāja uz referendumiem. Šobrīd Latvijā viens no aktuālajiem jautājumiem ir tas, ka LR iedzīvotāji neuzticas politiķiem, Saeimai un Ministru kabinetam, līdz ar to nepietiekama LR iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā rada neuzticēšanos, kā arī iedzīvotāju atsvešināšanos no valsts. Šajā darbā politiskā līdzdalība tiek attēlota kā aktivitāte, kur LR pilsoņi mēģina ietekmēt valdības lēmumus. Šo tēmu uzskatu par aktuālu, jo LR iedzīvotāju aktivitātei ir tiešs sakars ar demokrātijas attīstību valstī, jo vairāk LR iedzīvotāju piedalīsies referendumos, jo tiks pieņemti demokrātiskāki, lielākai pilsoņu daļai pieņemami politiskie lēmumi.
