-
Žargonismi un barbarismi latviešu valodas kultūrā
Latviešu valodā ir ļoti daudz barbarismu, kas aizgūti no vācu valodas, piemēram, brūte – līgava, šance – darbs, švaks – vārgs, štempele – zīmogs u.c. Vācu barbarismi ir ļoti plaši pārstāvēti, turpretim krievu valodas barbarismi mūsu valodā ir daudz mazāk. Man pazīstamākie ir duraks – muļķis, gruzoviks – smagā mašīna, spička – sērkociņš u.c.
Protams, atskatos pagātnē, bija cilvēki un organizācijas, kas cīnījās pret barbarismiem. Kā Rita Lāce1 raksta: „ Pirmie pret barbarismiem vērsās jaunlatvieši. [..] Ja jaunlatvieši nebūtu mūsu vārdu krājumu reformējuši, varbūt vēl tagad mēs ķēķi ēstu šmorbrātēnu no telēķiem ar gapelēm, kas paņemtas no šūplādes.” Jāatzīstas, ka es pat īsti nezinu, ko tas teikums nozīmē, un domāju, kad daudzi vienaudži to arī nesaprastu.
Rita Lāce2 raksta: „Žargonismi ir neliterāri vārdi un izteicieni, kurus sarunvalodā lieto kāds sabiedrības slānis. Vārds žargonisms radies no franču valodas vārda jargon, kas nozīmē kādas valodas bojātu izteiksmi.” Sarunvalodā lieto vārdu žargons, nevis žargonisms. Es domāju, ka žargons starp jauniešiem ir kļuvis populārs, tāpēc lai pieaugušie, jeb konkrēti, vecāki, nevarētu saprast, par ko iet runa. Žargonu izmanto tāpēc, ka lielākā daļa tā runā un tas ir stilīgi. Žargons mēdz būt skaļš, bravūrīgs un aizskarošs, piemēram, atšujies – ej prom u.c.…
Žargons un barbarismi mūsdienās ir ļoti plaši pārstāvēti. Mēs katru dienu sastopamies gan ar žargonu, gan ar barbarismiem, jo nereti tas tiek lietots arī televīzijā un presē. Protams, varu apgalvot, ka mūsdienās tā jau ir problēma, un ar to ir kaut kā jācīnās, lai izskaustu tos no mūsu valodas. Šādus žargonus un barbarismus parasti lieto kāda noteikta sabiedrības grupa, un viņiem šķiet, ka tie nav vārdu izkropļojumi, bet gan „normāla” valoda. Varbūt, ja mūsu tautas vēsture būtu daudz savādāka, un tajā tik liela loma nebūtu bijusi vāciešiem un krieviem, varbūt mūsu valodā nebūtu tik daudz barbarismu un žargonu no šīm valodām. Šī valoda ļauj vieglāk saprasties jauniešiem. Latviešu valoda ir pārblīvēta ar žargonismiem un barbarismiem, kuri neliecina par tīru un kulturālu sarunvalodu. Šīs sarunvalodas grupas piesārņo mūsu valodu ar nevajadzīgiem vārdiem, kuri ir ieņēmuši stabilu vietu, strauji attīstās un turpina veidoties no jauna mūsu valodā.
