Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Valsts politiskā režīma jēdziens un formas | 5 |
2. | Politisko režīmu vai valsts izpausmes formu pamatveidi | 9 |
2.1. | Demokrātija | 10 |
2.2. | Autoritārisms | 12 |
2.3. | Totalitārisms | 13 |
3. | Kuba un tās politiskie režīmi | 14 |
4. | Demokrātisko ideju sākotne Latvijā | 16 |
Secinājumi | 18 | |
Izmantotā literatūra | 20 |
Varas veidošanas un dalīšanas process, varas resursu izvietojums sabiedrībā un to izmantošana dažādo vērtību materiālo, kultūras un citi, sadalē – tās ir politikas pamatproblēmas. To skaidrojumā svarīga nozīme ir politiskā režīma jēdzienam, kura ietvaros politiskie procesi tiek analizēti plašākā kontekstā.
Analizējot politisko režīmu, vispirmām kārtām ir, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota.
Politikas zinātnē politiskā procesa dalībniekus bieži vien mēdz dēvēt par politiskajiem aktieriem un pašu politisko procesu – par politisko spēli uz politiskās skatuves. No šā viedokļa raugoties, politiskais režīms ir noteikumi par to, kādiem aktieriem ir dota iespēja piedalīties politiskās spēles dažādajās lomās un kā viņiem jārīkojas, lai pie tām tiktu. Šie noteikumi ir ietverti attiecīgajās sabiedrības likumos, politisko institūtu uzbūves principos, politiskajā kultūrā un tradīcijās.
Jēdziens „politiskais režīms” tiek izmantots, lai raksturotu reālās attiecības starp politiskās sistēmas dažādām struktūrām.
Ņemot vērā „režīma” vispārējo izpratni, politisko režīmu var saprast:
Kā jau izveidotu kārtību ne tikai valsts, bet arī visā sabiedrības politiskajā dzīvē, kā arī
Politiskās darbības, sabiedrības politiskās dzīves priekšnosacījumus viens no, kuriem, starp citu, ir valsts vadības paņēmieni un līdzekļi. …
Šajā darbā tiek apskatīts, kas ir politiskā režīma jēdziens un kādas ir valsts politiskā režīma vai valsts izpausmes formas, dažādie politiskie režīmi. Politisko režīmu raksturo tas, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota. Daudziem politiskajiem režīmiem ir kopējas īpašības, un tāpēc tos visus var iedalīt pamatveidos – demokrātiskajā, antidemokrātiskajā. Demokrātija ir sociāls sakārtojums, kurā cilvēku tiesības un pienākumi tiek saprasti un cienīti.