Daudznacionālā pilsētā, kāda ir Daugavpils, raksturīga arī reliģisko konfesiju un draudžu dažādība, lai gan tas jāpieņem nosacīti, jo šajā ziņā tautība nebūt nosaka piederību tai vai citai reliģiskai konfesijai. Latvietis, tikpat lai arī krievs, var būt gan katolis, gan pareizticīgais, gan baptists. Ir pieņemts, ka krievi ir vai nu vecticībnieki, vai pareizticīgie, latvieši – katoļi vai luterāņi utt. Visstabilākie, ko noteikuši zināmi vēsturiskie apstākļi, ticības ziņā ir poļi. Tie pārsvarā, ar nelieliem izņēmumiem, ir katoļi. Tautības nesakritība ar reliģisko konfesiju sevišķi novērojama mūsdienās, kad ticības atdzimšanas apstākļos cilvēks vairs nepiedzimst noteiktas reliģiskās konfesijas ģimenē, kā tas bija agrāk, bet reliģisko konfesiju izvēlas pats.
Vislielākās reliģiskās draudzes Daugavpilī ir katoļiem, pareizticīgajiem un vecticībniekiem, pie tam dažādos pilsētas rajonos dominē vai nu viena, vai nu otra draudze. Piemēram, Grīvā pārsvarā ir vecticībnieki.
Katoļu draudzei Daugavpilī ir senas tradīcijas. Vārds «katolis» no grieķu valodas »katolikos« nome – vispārējs, universāls, piederīgais pie Kristus nodibinātās Baznīcas, kas ir visām tautām, visām rasēm visā pasaulē un visos laikos. Vislabāk katolicisma būtību izteicis Barselonas bīskaps sv. Pačiāns: „Kristietis ir mans vārds, katolis ir mans uzvārds. „Katoļticībā pastāv obligātā grēksūdze un dievgalds ar dievmaizes pieņemšanu. Bērnus pie pirmās sv. Komūnijas jeb dievmaizes saņemšanas gatavo jau 7-12 gadu vecumā. Bērnu kristībās jābūt abiem krustvecākiem, un vecāki tajās nepiedalās. Laulību un bēru ceremonijas ir līdzīgas visām kristīgo konfesiju tradīcijām.…
