Manuprāt viens no spilgtākajiem „Mērnieku laiku” tēliem ir Prātnieks. Sākumā ar citātiem raksturošu jums viņa ārējo izskatu: „Jauns, skaists cilvēks apaļu seju, dzeltainiem matiem un apģērbies kā visa jaunā paaudze.”
Prātnieks sevi lielīja citu acīs, bet patiesībā bija mazs, melns un nobijies krāpnieciņš. Viņa divkosība parādās attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, piemēram, kad nāca mērnieki Prātnieks , lai sev iegūtu mantu uzdevās zemniekiem par labāko draugu un aizstāvi, veidojot sakarus ar mērnieku un it kā nododot viņam zemnieku dotos 100 rubļus par lielākas zemes iemērīšanu, bet patiesībā Prātnieks sev paturēja 70 un tikai 30 nodeva mērniekam. Vēl viņa nejaukais raksturs parādījās, kad vajadzēja iet pie mērnieka runāt par lielāku algu, tad viņš kā mazs cālītis knapi čiepstēja aiz bailēm, bet atgriezies sapulcē lielījās, ka esot mērnieku pielicies pie zemes un panācis, ka viņš paaugstinās zemniekiem, kuri tiks pielikti pie mērīšanas, algu par pāris kapeikām. Ar laiku prātnieka neģēlības nāca gaismā un tad viņam klājās visgrūtāk.…
