| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | KOPĒJĀ NOVĒRTĒJUMA SISTĒMA UZŅĒMUMĀ „X” | 4 |
| 1.1. | Vadība | 4 |
| 1.2. | Politika un stratēģija | 4 |
| 1.3. | Personāla vadība | 5 |
| 1.4. | Ārējā sadarbība un resursi | 5 |
| 1.5. | Procesu un pārmaiņu vadība | 6 |
| 1.6. | Uz pakalpojumu saņēmējiem orientēti rezultāti | 7 |
| 1.7. | Uzņēmumā nodarbināto rezultāti | 8 |
| 1.8. | Iespaids uz sabiedrību | 8 |
| 1.9. | Galvenie darbības rezultāti | 8 |
| 1.10. | Kopējā novērtēšanas līkne | 8 |
| SECINĀJUMI | 10 | |
| PRIEKŠLIKUMI | 11 |
SECINĀJUMI
1. Visvājāk novērtētie kritēriji ir „personāla vadība” un „uz pakalpojumu saņēmējiem orientēti rezultāti”, kas ir novērtēti ar 3 punktiem.
2. Visaugstāk novērtētie kritēriji ir „procesu un pārmaiņu vadība”, „uzņēmumā nodarbināto rezultāti” un „iespaids uz sabiedrību”, kas ir novērtēti ar četriem punktiem.
3. Uzņēmumā ieviestā kvalitātes vadības sistēma, nodrošina kvalitatīvu darbu uzņēmumā, ko var secināt pēc kopējā punktu skaita līknes.
4. Uzņēmums piedalās sabiedriskos pasākumos, tādejādi paaugstinot savu tēlu sabiedrības acīs un veicinot uzņēmuma reklāmu.
5. Darbinieki nav iesaistīti uzņēmuma procesu noteikšanā.
6. Uzņēmums nedalās ar savu pieredzi, tādejādi neietekmējot konkurentus un konkurenti neiespaido uzņēmuma darbību.
PRIEKŠLIKUMI
1. Ieviest pārbaudes kā uzņēmuma darbinieki ir sapratuši misiju, vīziju un vērtības, piemēram, pārbaudot vai sapulces un pārrunas ir notikušas.
2. Rīkot pasākumus, kas veicina darbiniekus darboties mērķu sasniegšanā, piemēram, veicot ievadrunas pasākumu sākumā, kas atgādina par uzņēmuma darbības mērķiem.
3. Iesaistīt darbiniekus uzņēmuma darbībā, nosakot tiem vairāk pilnvaras, vai arī ļaujot biežāk darbiniekiem izteikties, piemēram, izveidojot sadaļu iekšējā tīklā, kur darbinieki var izteikt savus priekšlikumus.
4. Klientu apmierinātības pētījumus veikt biežāk, piemēram, reizi ceturksnī.
5. Noteikt grūtāk sasniedzamus mērķus, lai uzņēmumam būtu jauni izaicinājumi.
…
Kopējā novērtēšanas sistēma sastāv no deviņiem kritērijiem – pieci kritēriji aptver iestādes iespējas, lai sasniegtu vēlamos rezultātus un četri kritēriji novērtē sasniegtos rezultātus. Kritēriji: 1. Vadība – kā līderi un vadītāji pilnveido un veicina publiskā sektora institūciju misijas un vīzijas mērķu sasniegšanā. 2. Politika un stratēģija – kā institūcija īsteno savu misiju un vīziju ar stratēģijas palīdzību. 3. Personāla vadība – kā institūcija vada, attīsta un atraisa savu darbinieku zināšanas un pilnu potenciālu indivīdu, komandu un visas organizācijas līmenī. 4. Ārējā sadarbība un resursi – kā institūcija plāno un pārvalda attiecības ar ārējiem partneriem un savus iekšējos resursus. 5. Procesu un pārmaiņu vadība – kā institūcija veido, vada un uzlabo savus procesus, lai atbalstītu politikas un stratēģijas realizāciju. 6. Uz pakalpojumu saņēmējiem/ iedzīvotājiem orientēti rezultāti – kādus pakalpojumus institūcija sniedz attiecībā uz savu ārējo klientu vajadzību apmierināšanu. 7. Institūcijā nodarbināto rezultāti – rezultāti, kādus institūcija sasniedz attiecībā uz savu darbinieku apmierinātību ar darbu. 8. Iespaids uz sabiedrību – ko institūcija sasniedz, apmierinot attiecīgi vietējās, nacionālās un starptautiskās sabiedrības vajadzības un ieceres. 9. Galvenie darbības rezultāti – ko institūcija sasniedz attiecībā uz tās pilnvarām, atbildību un konkrēti noteiktajiem mērķiem. Kopējā novērtējuma sistēma ir izveidota balstoties uz vairumtirdzniecības uzņēmumu „X”, kas ir viens no vadošajiem informācijas tehnoloģiju komponenšu vairumtirgotājiem Baltijā. Uzņēmumā strādā apmēram 340 darbinieku un tā centrālais birojs atrodas Rīgā. Uzņēmuma kvalitātes sistēma ir sertificēta atbilstoši ISO 9001:2000. Darba autore darbā ir aprakstījusi katru kritēriju un devusi piemērus, lai vieglāk izprastu situāciju. Darba beigās ir izteikti secinājumi un priekšlikumi, kā arī izveidota līkne, pēc kuras var noteikt, kuras ir iestādes atzinīgi vērtējamās jomas un kurās ir nepieciešami uzlabojumi un pilnveidojumi.
