Uzskatu, ka Pirmā pasaules kara nacionālie varoņi neuzskatīja, ka kļūs arī par kara upuriem. Viņi ticēja saviem spēkiem, spējai, veiksmei uzvarai. Jau no pašas mobilizācijas līdz pat sastapšanās, manuprāt, ar viņu mūža šausmām, tika uzskatīts, ka uzvara tiks gūta un no kara ikviens karavīrs – tēvs, dēls, vīrs, atgriezīsies ar uzvaras sveicieniem mājās. Taču viņu sapņus sagrāva pirmā skartā lode un daudzas ģimenes tā arī nesagaidīja mājās savus dēlus, tēvus un vīrus. Kara šausmas izpostīja katra cilvēka cerību izglābties, līdz ar to arī cīņasspars izsīka.…
