Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 1.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 2.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 3.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 4.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 5.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 6.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 7.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 8.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 9.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 10.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 11.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 12.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 13.
  • Prezentācija 'Ērču encefalīts', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem.
Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās.
Noskaidrots, ka ap 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams.
Mirstība Latvijā ir nedaudz mazāka kā 1% no saslimušajiem.
Mirstība no ērču encefalīta ir reta. Galvenokārt tas notiek, slimību laikus neārstējot, vai arī, ja smadzeņu tūska un iekaisums ir ļoti plašs, strauji progresējošs, un to neizdodas apturēt.
Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz triju nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī).
Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants