Eduards Veidenbaums ir izcila personība latviešu literatūras vēsturē. Savā īsajā mūžā viņš veicis nozīmīgu darbu. Lai gan Veidenbaums rakstījis arī dažādus populārzinātniskus rakstus, viņš mums vislabāk pazīstams kā dzejnieks. Savos nedaudzajos dzejoļos Veidenbaums ir ielicis gan sāpes un nelaimi, gan arī skaistumu un prieku, kas pavadījuši rakstnieku visus 25 dzīves gadus. Viņa darbi ir pilni pretrunām un paradoksiem, un tāda pati bijusi arī viņa dzīve.
E.Veidenbaums jau agrā bērnībā sācis interesēties par savas tautas dzīvi un darbu. Kopā ar tēvu lasīdams dažādas avīzes, viņš uzzina par zemnieku beztiesiskumu un nezināšanu. Arvien vairāk Veidenbaumā pieaug naids pret muižniekiem un mācītājiem, kuri to vien dara, kā sola gaišāku un labāku nākotni, ja zemnieciņi kārtīgi izpildīs savu kungu gribu, bet nepaklausīgie ir nolemti elles ugunīm.…
