Bezdarbs.
Pilnīga nodarbinātība ir šaurs jēdziens, kas nozīmē, ka dotajā sabiedrībā nav cikliska bezdarba.
Sabiedrībā vienmēr ir daļa darbspējīgo iedzīvotāju, kas nevēlas strādāt. Par normu ir pieņemts, ja bezdarbs valstī ir ap 6%.
Inflācija tulkojumā nozīmē "uzbriešanu". Parasti uzbriest naudas masa, līdzsvars tiek grauts, koppieprasījums pārsniedz koppiedāvājumu. Tautsaimniecība tiecas uz jaunu līdzsvaru, un tas tiek panākts, augot cenām sabiedrības mērogā.
Principiāli jāizšķir pieprasījuma inflācija un izmaksu inflācija.
Pieprasījuma inflācija - koppieprasījums pārsniedz koppiedāvājumu.
Izmaksu inflācija saistīta ar to, ka aug ražošanas faktoru cenas. Lai "neizlidotu skurstenī", pārdevējs ir spiests kāpināt cenas.
Pieprasījuma un piedāvājuma makroekonomiskās nelīdzsvarotības cēloņi:
1) Valsts lēmums emitēt ne ar ko segtu papīra naudu. Aug naudas daudzums, bet vēl straujāk aug cenas, kas piespiež drukāt aizvien jaunas un jaunas naudas zīmes.
2) Procesi ekonomikā, kas sašaurina ražošanas un pakalpojumu apjomu. Strauji samazinās naudas pirktspēja, ražošanas un pakalpojumu apjomi sarūk, cenas un līdz ar to pieprasījuma inflācija aug.
3) Kredītu neefektīva izmantošana noved pie cenu kāpuma. Kredīts tiek izsniegts, bet mērķi netiek sasniegti. Izniekotais kredīts kļūst par pieprasījuma inflācijas katalizatoru.
4) Neefektīvi izmantota darba alga palielina ne ar ko segtu naudas masu apgrozībā.
5) Inflāciju pastiprina tās gaidas.
Makroekonomisko līdzsvaru iespējams saglabāt, valstij aktīvi un savlaicīgi pielietojot ekonomiskās teorijas atziņas praksē.
…
