Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 1.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 2.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 3.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 4.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 5.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 6.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 7.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 8.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 9.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 10.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 11.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 12.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 13.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 14.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 15.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 16.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 17.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 18.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 19.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 20.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 21.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 22.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 23.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 24.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 25.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 26.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 27.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 28.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 29.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 30.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 31.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 32.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 33.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 34.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 35.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 36.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 37.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 38.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 39.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 40.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 41.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 42.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 43.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 44.
  • Referāts 'Karatē trenera diplomprojekts', 45.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.1.  Sporta kluba vēsturiskais apraksts    9
1.2.  Sporta kluba dokumentācija    10
1.3.  Sporta kluba sadarbība ar vecākiem    12
1.4.  Sasniegumi trenera darbā (tekojošajam gadam)    13
1.5.  Sava sporta veida audzēkņu atlases kritēriji    14
4.  MĀCĪBU – TRENIŅU DARBA PLĀNOŠANA    25
7.  DIPLOMPROJEKTA VĒRTĒJUMS (vērtē students)    41
  LITERATŪRAS SARAKSTS    43
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas karatē „pionieri” sauc dažādus šīs cīņas mākslas parādīšanās gadus. Tieši cīņas mākslas - tā kā attieksme pret karatē kā pret sportu, parādījās mazliet vēlāk. Kāds runā par 1979. gadu, kāds par 1976. gadu. Kāds, savukārt, atceras, ka trenējies jau no 1972. gada (!). Ņemot vērā visas šīs neskaidrības 1999. gadā Latvijas Karatē federācijā norisinājās turnīrs, kas bija veltīts karatē 20 gadu jubilejai Latvijā. Tātad, 1979. gadu vairāk vai mazāk var oficiāli uzskatīt, ka šajā gadā karatē Latvijā jau bija. Visādā gadījumā, tieši šajā gadā tika veikta pirmā oficiālā grupu atlase.
Pirmsākumos kultivējās „padomju karatē” veids – skola „Sen’e” un karatē stili „Šotokan”, kā paši lielākie visā pasaulē. Neskatoties uz to, laika gaitā sāka rasties un attīstīties arī citi virzieni, kas tagad Latvijā ir jau 10. Paši pazīstamākie un masveidīgākie ir no tiem ir: Šotokan, Godzju-rju, Sen’e, Kiokusinkaj, Shito-rju, Vado-rju, Ašihara karatē, Šidokan un daudzi citi.
1991. gadā bija reģistrēta „Latvijas Karatē-Do Akadēmija” ar Leonīdu Vasiļjevu priekšgalā.
Gadu iepriekš, 1990. gadā norisinājās pirmā karatē grupu atlase pie trenera Oļega Ņemčenko. Bet 1994. gada 4. februārī, uz jau noformējušās grupas pamata, tika reģistrēts sporta klubs „Tanden” (prezidents O. Ņemčenko). Šajā laikā sporta klubam bija jau vairāk nekā 350 sportistu, kā arī bija dažas grupas dažādos pilsētas rajonos. tāpat „līmenī” bija arī pirmie sasniegumi: pirmos diplomus par uzvaru sacensībās Oļega skolnieki sāka saņemt no 1992. gada. Pirmais no tiem 1992. gadā bija Igors Ponomorenko, 1994. gadā izpelnījies Pasaules čempiona titulu Anglijā. Viņš vēlreiz apliecināja savu čempiona titulu analoģiskās sacensībās, kas norisinājās 2001. gadā Latvijā, Rīgā.
1996. gadā šīs divas organizācijas apvienojās un izveidoja „Latvijas Šotokan Karatē-Do federāciju”. Bet 1998. gadā Leonīds Vasiļjevs tika izvēlēts par „Latvijas Karatē Federācijas” prezidentu, nomainot Igoru Kupcisu, kurš, savukārt, 1996. gadā nomainīja Māri Abiļevu – pirmo LKF prezidentu un vienu no dibinātājiem. Oļegs Ņemčenko tad pat bija izvēlēts par viceprezidentu un izpilddirektoru. Abi šie cilvēki savus posteņus nemainīgi ieņem arī vēl šodien.
Sporta klubs „Tanden” 2003. gada 9. maijā tika pārreģistrēts par sabiedrisku organizāciju „Tan” Uz šo brīdi tajā sadarbojās 7 instruktori. Pēc Latvijas čempionāta un Šotokan atklātā turnīra rezultātiem sporta klubs „Tan” 2004. gadā bija atzīts par labāko Latvijā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants