| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Sajūtas, Kermeņa ķīmiskā sajūta, Kinētiskā sajūta | 3 |
| 2. | Vestibulārā sajūta, Jušana: tauste, Spiediena sajūta | 5 |
| 3. | Temperatūra – karstuma un aukstuma sajūta, Sāpju sajūta | 7 |
| 4. | Aktīvā un pasīvā tauste | 9 |
| 5. | Ķīmiskā stimula sajūta, Garšas sajūta, Ožas sajūta | 10 |
| Secinājumi | 10 |
Sajūtas – psihisks process, kurā atspoguļojas stimulācijas, kas iedarbojas uz sajūtu orgānu receptoriem, atsevišķas īpašības. Par stimuliem var būt priekšmeti un apkārtējās vides parādības, kā arī organisma iekšējās vides īpašibas. Sajūtas ir izejas punkts civēka izziņas sistēmai, veidojot apziņas jūtīguma pamatu. Psiholoģijā īpaši intensīvi sajūtas tika pētītas psihofizikā, bet pēdējos gadu desmitos – kognitīvajā psiholoģijā, kurā tās tiek aplūkotas kā sensorās informācijas pārstrādes sākotnējais veids, kas vēl nav pakļauts augstāko izziņu procesu ( uztveres, atmiņas, domāšanas ) analīzei un interpretācijai. Sajūtas tiek klasificētas pēc vairākiem pamatojumiem. Pēc modulitātes izšķir redzes, dzirdes, takstilās, ožas un garšas sajūtas. Tālākā sajūtu sadalīšana notiek katras sensorās modulitātes ietvaros, piemēram, dzirdes modulitāte izdala skaļuma sajūtu (skaņas intensitāte), tembra sajūta (skaņas viļņa forma), skaņas augstuma sajūta (skaņas viļņa biežums). Atkarībā no receptoru atrašanās vietas, kas piedalās to vai citu sajūtu formēšanā.
at tad, ja uz acīm ir apsējs un ausīs – aizbāžņi, mums parasti nav grūti sajust ķermeņa un tā daļu izvietojuma telpā. Mums piemīt iekšējās sensorās sistēmas, kas nosaka ķermeņa atsevišķo daļu relatīvo novietojumu, kā arī visa ķermeņa un tā daļu kustības un pārvietošanos. Pat neredzot un nedzirdot mēs zinām, vai esam apgūlušies vai piecēlušies, vai rokas ir paceltas vai nolaistas, vai stāvam vai staigājam.. Šo apjautu sniedz divas sensorās sistēmas: kinētiskā un vestibulārā.
Sajūtas, ko izraisa ķermeņa vai to daļu pārvietošana, kā arī muskuļu sasprindzinājums.
Mūsu kinētiskās sajūtas receptori atrodas it visos ķermeņa muskuļos, cīpslās un locītavās. Tie uztver skeleta kustības un kaulu stāvokļa izmaiņas vienam attiecībā pret otru. Šie receptori ir specializēti nervu gali, kas sajūt muskuļu un cīpslu sasprindzinājumu vai atslābumu. Galvas smadzenēs šī informācija pārvēršas apjautā, kāds ir attiecīgās ķermeņa daļas novietojums attiecībā pret pārējām daļām. Piemēram, aizverot acis, ar kinētiskās sajūtas palīdzību, var ar pirkstu pieskartie deguna galam.…
Šeit aprakstīti dažādi veidi sajūtas:Sajūtas, Kermeņa ķīmiskā sajūta, kinētiskā sajūta.Vestibulārā sajūta, Jušana: tauste, Spiediena sajūta. Aktīvā un pasīvā tauste. Ķīmiskā stimula sajūta, garšas sajūta, ožas sajūta.
