Bērna runas un valodas izpēte

Jēdzienu „pa labi”, „pa kreisi” izpratne.
Kopā ar Ulvi un lācēnu izvingrinām rociņas. Izvietojamies brīvi vienā rindā. Stāstu pasaku, kad pieminēta tiek kāda no rokām, tā jāpaceļ, jānolaiž uz leju vai jāizstiepj uz priekšu, jāaizliek aiz muguras. Kādu dienu labā rociņa ieraudzīja saulīti un vēlējās to aizsniegt (pastiepj pareizo roku), arī kreisā rociņa devās līdz saulītei (Pareizā roka tiek pastiepta uz augšu). Saulīte aizlīda aiz mākonīša, kreisā rociņa pastiepās uz priekšu (zēns pastiepj sākotnēji labo, tad ātri samaina rokas, pastiepjot kreiso), bet labā paslēpās aiz muguras. Tad labā rociņa vēlējās satikties ar kreiso rociņu un devās ciemos pie viņas. Tad rociņas parunājās un devās katra uz savu pusi – labā pa labi, kreisā pa kreisi. Vispirms kreisā rociņa devās pie labās kājiņas, tad labā rociņa pie kreisās kājas. Vērojams, ka zēns jēdzienus pa labi, pa kreisi atšķir, un prot arī praktiski šis puses norādīt, ja reizēm sākumā sajūk, tad ātri kļūda tiek labota.

Orientācija plaknē.
Piedāvāju Ulvim finiera dēlīti un sarkanā krāsā plastmasas klucīti. Aicinu pārvietot klucīti pa labi, tad uz augšu, uz leju, vēlreiz pa labi, uz leju, un pa kreisi. Sākumā zēns mēģina klucīti pārbīdīt pa kreisi, kad atkārtoju pa labi, tad pavirza pareizā virzienā, tālākie soļi tika izpildīti pareizi. Tad zēnam pašam piedāvāju klucīti pārvietot un reizē komentēt, uz kuru pusi tas dodas. Sākumā veicās bez kļūdām, pēc tam sajuka, labā puse ar kreiso. Vislabāk orientējas plaknes augšā un lejā, taču pa labi, pa kreisi jūk. Lielākas grūtības sagādā vienlaicīgi divu jēdzienu izmantošana, kad lūdzu pārvietot klucīti uz dēlīša augšējo labo stūri, vai augšējo kreiso, tāpat arī par lapas apakšējo kreiso un apakšējo labo stūri. Nespēj aptvert šos divus jēdzienus „labais” un „augšējais” vai „kreisais” un „apakšējais” kopskatījumā.
…