Ludvigs van Bēthovens dzimis 1770., bet miris 1827. gadā. Bēthovena ģēnija uzplaukums norisinājās XIX gadsimta sākumā. Viņa jaunradē klasiskā mūzika sasniedza savu virsotni. XVIII gadsimta beigu franču revolūcija pasludināja brīvību, vienlīdzību un brālību visiem cilvēkiem. Bēthovens, būdams minētās revolūcijas laikabiedrs, savā mūzikā prata parādīt, ka šo pārvērtību īstā radītāja ir tauta. Tādēļ Bēthovena mūziku tā mīlēja un tik augstu vērtēja.
Dzimis nelielā Vācu pilsētiņā Bonnā. Zēns auga muzikālā ģimenē, viņa muzikālās dotības atklājās agri. Ļoti iespējams, ka viņa bērnība būtu izveidojusies pavisam citāda, ja viņam tolaik būtu bijis tāds iejūtīgs un talantīgs pedagogs, kāds bija Mocarta tēvs. Arī Bēthovena tēvs mācīja savam dēlam mūziku, taču viņš bija nepieredzējis pedagogs, neiejūtīgs mūziķis, neatsaucīgs, reizēm pat cietsirdīgs cilvēks. Mazā Mocarta slava viņam nedeva mieru. Septiņas, astoņas stundas dienā tēvs lika nelaimīgajam bērnam spēlēt vingrinājumus. Reizēm viņam labpatika nodarboties ar dēlu pat naktī. …
