Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture. Trešais kopsavilkums', 1.
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture. Trešais kopsavilkums', 2.
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture. Trešais kopsavilkums', 3.
  • Konspekts 'Komunikācijas vēsture. Trešais kopsavilkums', 4.
Darba fragmentsAizvērt

4) Kā mediji Padomju posmā ietekmēja sabiedrības ikdienas dzīvi, kultūru un cilvēku?
Mediji tika pakļauti Padomju Savienības totalitārajai varai. Tās izstrādātie standarti un cenzūra kontrolēja sabiedrisko domu. Mediji piedāvāja sabiedrībai ideoloģijai pakļautus norādījumus par to, kā dzīvot, kā uzvesties, ko domāt. Sabiedrība tika izolēta no pasaules ārpus Padomju Savienības, tika iznīdētas jebkuras idejas par nacionālo kultūru un neatkarību, piedāvājot vien vienveidīgu un šauru redzesloku. Tika propagandēts idealizēts pasaules skatījums, kas neatbilda realitātei. Arī kultūras dzīve tika pakļauta Padomju Savienības interesēm, popularizējot un atbalstot tikai noteiktus pasākumus.
Okupācijas laikā tika mēģināts pretoties Padomju varas kontrolei, radot pagrīdes presi, kas centās informēt tautu par idejām ārpus totalitārā režīma, aicinot tam nepakļauties. Cenzūra mācīja cilvēku būt izveicīgam un runāt zemtekstos. Entuziasti, kas darbojās pagrīdes presē, centās saglabāt sabiedrības nacionālo identitāti, taču tas bija bīstami. Ja kāds tika notverts un atzīts par Padomju varai nelabvēlīgu, to arestēja, deportēja vai kā savādāk sodīja. Taču tieši šādi centieni palīdzēja tautai atgūt ticību savai nācijai un neatkarībai.

Atlants