Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS

Viens no korektākajiem preču un pakalpojumu izlaides rādītājiem valstī ir iekšzemes kopprodukts ( IKP ), kas ir valstī gada laikā ražoto galaproduktu un pakalpojumu tirgus vērtība neatkarīgi no tā, vai ražošanā izmantoti valsts iedzīvotāju vai ārvalstnieku resursi. Iekšzemes kopproduktu izmanto arī kā starpvalstu ekonomiskā līmeņa salīdzināšanas instrumentu. Tas perfektāk nekā nacionālais kopprodukts (NKP – noteiktas valsts pastāvīgo iedzīvotāju gada laikā saražotās gala preces un pakalpojumi naudas izteiksmē kā pašu zemē, tā arī ārvalstīs) atspoguļo integrētās valsts ekonomisko izaugsmi. NKP raksturojas ar mazāku stabilitāti, jo tas ir daļēji atkarīgs no valsts rezidentu ārvalstu ienākumu plūsmas, kas var būt mainīga un brīžiem neatspoguļo rezidentu mītnes valsts ekonomisko stāvokli. Iespējams, ka tieši šie apstākļi nosaka to, ka arvien vairāk pasaules valstu orientējas uz IKP kā valsts attīstības pamatrādītāju.
Valstij, tātad arī tās iedzīvotājiem ir svarīgi, lai iekšzeme kopprodukts nemitīgi pieaugtu, jo no tā, kā izmainās iekšzemes kopprodukts, ir atkarīga iedzīvotāju labklājība tagadnē un nākotnē. Ja IKP pastāvīgi pieaug, tad rodas lielākas iespējas vairāk naudas līdzekļus novirzīt izglītības attīstībai, jaunu skolu celtniecībai, iedzīvotāju veselības aprūpei un medicīnas attīstībai valstī, strādātāju darba algas, pensiju un pabalstu palielināšanai, jaunākās tehnoloģijas ieviešanai ražošanā.
Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukta apjoms Latvijā 2003.gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 7,3%, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2002.gadā, savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos IKP apjoms audzis par 7,4%. 2003.gada otrajā ceturksnī IKP pieaugums bija 6,2%, pirmajā ceturksnī – 8,8%, savukārt pirmajā pusgadā pieauguma tempi bija līdzīgi pēdējiem rādītājiem – 7,5%. Pagājušā gada pirmo deviņu mēnešu laikā Latvijā IKP pieaudzis, pateicoties tādām tautsaimniecības nozarēm kā tirdzniecība ( 11%), apstrādes rūpniecība ( 9,3%), transports un sakari (7,6%), kā arī būvniecība, kur bijis 16,2% liels kāpums. Par būvniecības attīstību liecina daudzās celtnes, kuru skaits Latvijā un īpaši Rīgā pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies, bez tam tieši būvniecība ieņem nozīmīgu vietu IKP struktūrā, jo liecina par valsts kopējo ekonomisko augšupeju un labklājības līmeni valstī. 2003.gada nogalē Centrālās statistikas pārvalde prognozēja, ka gada beigās IKP pieaugums varētu būt 7,5 – 8%.…