Fromms, būdams, kā to dēvēja Burstons, Freida “lojālās opozīcijas” biedrs, izdarīja ko pavisam neparastu- neparastu no tā viedokļa, ka viņš bija pārliecināts psihoanalītiķis. Viņš patiesi centās paplašināt psihoanalīzes darbības lauku, ietverot psihoanalītisko teoriju savādākā kulturālā sarunā, kas varētu ietvert ekonomiku, filozofiju un antropoloģiju, kā arī daudzas citas jomas. Kā daudzi šīs paaudzes domātāji, šis vācu- ebreju domātājs savā laikā bieži tika pārprasts, taču tagad pret viņa darbiem izturas ar cieņu.
Ēriks Fromms ir dzimis Frankfurtē, 1900.gada 23.martā rabīnu ģimenē, ko uzskatāmi parāda viņa uzvārds- tulkojumā no vācu valodas “Fromm” nozīmē “dievbijīgs”. Piemēru, kā ir jāuzvedas pieaugušajam, Fromms ņēma no trīs dažādi domājošiem, labi izglītotiem, pat erudītiem ebrejiem- Hermana Cohena, slavenaā neo-kantisma piekritēja, domātāja rabīna Nehemija Nobela un rabīna Zālamana Baruha Rabinkova, kuri viņam mācīja iepazīt un pētīt personību. …
