Novembrī un decembrī – 2 mēnešu garumā – pasaulei bija iespēja sekot līdzi vienai no aizgājušā gada aktuālākajām komunikācijas problēmām, ko radīja ( precīzāk sakot, saasināja) prezidenta vēlēšanas Ukrainā, kur politiskajos skandālos ļoti ciešā mērā iesaistījās arī lielākā daļa sabiedrības, līdz ar to konfliktu attiecinot ne tikai uz valdības un politiskās elites centrālajiem notikumiem, bet arī uz pašu nāciju – Ukrainas iedzīvotājiem. Tiesa gan, Ukrainas notikumi nepalika vien valsts iekšpolitikas līmenī risināmi, jo savu nostāju pauda arī ārvalstis, tādējādi Ukrainas sarežģītā situācija tika „iznesta” arī ārpus tās robežām.
Ukrainas prezidenta vēlēšanas kā komunikācijas problēma, lai gan pamatā skatāma kā valsts un sabiedrības konflikts, nebūt neizslēdz arīdzan citas tās šķautnes – arī skatot minēto konfliktu caur ārpolitikas prizmu. Viktors Avotiņš 2004. gada 28. decembra „Neatkarīgajā Rīta avīzē” raksta: ”Ukrainā uzvar Rietumi”. Cik lielā mērā attiecīgajos notikumos konfliktēja nācijas griba ar esošajiem notikumu pavērsieniem, cik – ASV(Rietumu) un Krievijas ietekmes faktors? Viktors Avotiņš uzskata, ka „šāds strīds par ietekmi Ukrainā „ārējiem faktoriem” ir ģeopolitisks strīds par to, vai Ukraina pārstās būt atsvešināta no Rietumiem, vai arī turpina ietilpt Krievijas Eirāzijā.” Pamatojoties uz šiem secinājumiem, varam konstatēt komunikācijas problēmas arī „debespušu attiecībās”, kā tās tiek dēvētas laikrakstā „Neatkarīgā Rīta avīze”. Citi plašsaziņas līdzekļi savukārt ziņo par nacionāli brīvdomīgās Ļvovas un prokrieviskā Donbasa ekonomisko interešu sadursmēm.…
