| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | BUDŽETA JĒDZIENS | 4 |
| 1.1. | Pamatbudžets | 6 |
| 1.2. | Speciālais budžets | 6 |
| 2. | VALSTS BUDŽETS | 7 |
| 2.1. | Valsts budžeta ieņēmumi | 7 |
| 2.2. | Valsts budžeta izdevumi | 8 |
| 2.3. | Valsts budžeta deficīts | 9 |
| 3. | PAŠVALDĪBU BUDŽETS | 10 |
| 4. | PAŠVALDĪBU FINANŠU IZLĪDZINĀŠANA | 12 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 14 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 16 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.
Secinājumi.
1. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas ieviešana ir ļoti nozīmīga iespēja pašvaldībām mēģināt līdzīgi attīstīties, arī tām, kurām finanšu iespējas ir daudz mazākas;
2. Valsts budžets tiek arvien vairāk vērsts par labu politiskajām pozīcijām. Fiskālie lēmumi Latvijā tiek veidoti galvenokārt valdībai pakļauto institūciju līmenī. Tā kā valdības un galveno ministriju vadībā tradicionāli ir koalīcijas partiju pārstāvji, tas liecina, ka valsts budžetam Latvijā raksturīgi politizācijas aspekti. Var apgalvot, ka valsts budžeta process Latvijā tiek pakārtots politiskajiem mērķiem;
3. Pēdējos, gandrīz 10 gadus, Latvijā ir novērots budžeta deficīts, ko ļoti labi pamato pieņemtie konkrēto gadu likumi saistībā ar budžetu;
4. Latvijā noteiktais tiesiskais regulējums pamatā atspoguļo, kādiem vajadzētu būt budžeta iestāžu rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī ir pamatota to nozīme valsts budžeta izdevumu mērķtiecīgas izlietošanas kontekstā. Tomēr, izvērtējot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanu, jāuzsver, ka joprojām pastāv virkne problēmu, kuras ir jāaktualizē ar mērķi nodrošināt konkrētību valsts budžeta izdevumu veidošanā;
5. Joprojām jau vairākus gadus veicot administratīvi teritoriālo reformu saistībā ar pašvaldībām, to attīstība ir ļoti krasi dažāda saistībā ar pašvaldību finansēm.
…
Ekonomiskajā literatūrā minēti dažādi vārda „budžets” izcelšanās aspekti, bet galvenokārt tiek uzsvērta tā saistība ar apzīmējumu – soma. Kopumā, izpētot minētā jēdziena vēsturisko attīstību, var uzsvērt, ka nosaukums „budžets” cēlies no latīņu vārda ''bulga'', kas nozīmēja ādas somu. Angļi to pārņēma no normāņiem un pārveidoja par ''budget''.1 No Anglijas nosaukumu ieviesa franču enciklopēdijās. Tiek minēts, ka Francijā oficiāli vārds „budžets” lietots 1802.gadā, apzīmējot ar to pašvaldību finanses un tikai pēcāk tās sāka apzīmēt arī ar valsts finansēm. No Francijas nosaukums ''budžets'' sāka izplatīties arī pārējās Eiropas valstīs, kur šis jēdziens vairāk apzīmēja valsts finanšu plānu. Tieši no Francijas šis nosaukums ''budžets'' aizgūts arī Latvijā. Budžets ir vēsturiska kategorija, jo tas ir saglabājis savu nozīmi, mainoties sabiedriskajām formācijām laika gaitā. Valstij, lai tā varētu nodrošināt savu funkciju veikšanu, ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi, kuri tiek nodrošināti ar budžeta starpniecību, pārdalot valsts nacionālo ienākumu, koncentrējot naudas līdzekļus centralizētajā fondā un sadalot tos valsts vajadzībām, pēc kā var saprast, ka budžets ir galvenais valsts finanšu sistēmas posms. Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm2. Šo faktu pamato likums ''Par Latvijas budžetu un finanšu vadību''. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā..
