Mīkstās sistēmas metodoloģija ir koncentrēta uz problēmas situācijas izprašanu, drīzāk nekā uz atrisinājuma izstrādāšanu, un shēmas priekš atsevišķu problēmu risināšanas nodrošināšanu. Šī metodoloģija nepaļaujas uz tehniku un rīkiem. Atsevišķās situācijās viņi tiek lietoti, lai atvieglotu darbu.
Visplašāk izplatīts ir mīkstās sistēmas metodoloģijas septiņu posmu modelis:[1]
1)Problēmas situācijas aplūkošanas problemātika. Problēmas risinātājs parasti ir analītiķis vai projekta komanda. Problēmas īpašnieks ir persona, vai to grupa, uz kuru šī analīze attiecas. Pasaules skats ir iegūts no problēmas situācijas izmantojot debates galvenajos organizācijas ieinteresētības virzienos. Kā piemērs no pasaules skata var būt: universitātes mērķis ir maksimāli labi teorētiski un praktiski sagatavot darbam nākamos inženierus. Attēls attēlo subjektīvo un objektīvo problēmas situācijas uztveri diagrammā un ilustrējošā formā var apskatīt procesu struktūras. Attēlu izmanto kā palīgu, lai diskutētu par problēmas risinājumu un, lai risinātājiem būtu labāk saprotama problēmas situācija.…
