Kas ir bauda? Cik daudz tā cilvēkam nozīmē un vai bauda var būt cilvēka dzīves mērķis?
Iedomājoties, ka dzīve sastāv vienīgi no baudām un to uztveršanas, jājautā, vai šādā gadījumā cilvēks vēl domātu. Ja smadzenes būtu aizņemtas ar sajūtu impulsu uztveršanu un apstrādāšanu, vai tām vairs atliktu laika domāt un sapņot? Ikdienā mēs nemitīgi sastopamies ar daudziem citiem cilvēkiem, kuros atrodam sev līdzīgas un atšķirīgas īpašības. Šie cilvēki mūs gan padara laimīgus un iepriecina, gan arī pieviļ un sagādā mums sāpes. Katrs negatīvais pārdzīvojums liek mums vēlēties būt laimīgiem. Tieši apkārtējā pasaule liek mums sapņot, ilgoties un domāt. Manuprāt, tieši sapņi un ieceres baudām piešķir jēgu.
Kādas baudas cilvēkam varētu tikt piedāvātas mākslīgi. Bez šaubām, visas, kuras mums sagādā maņas – redze, dzirde, tauste. Bet vai ar kādu aparātu palīdzību mums varētu piedāvāt arī garīgās baudas, piemēram, burvīgo sajūtu, kad mēs esam izlasījuši kādu labu grāmatu un varam mainīt savu pasaules redzējumu? Ja varētu, tad šī sajūta tomēr nebūtu tieši tāda kā realitātē, jo trūktu atmiņu par pašu grāmatas lasīšanu.…
