,,Valoda, tu esi mirguļojoša upe. Tu esi asins un miesa manām nezin no kurienes plūstošām domām,” rakstīja Māra Zālīte. Mana valoda ir mana vizītkarte. Runāt raiti, lietojot paša bagātīgi izveidoto vārdu krājumu, pēc manām domām, nozīmē sniegt patiesi brīnišķīgu dāvanu savai dzimtajai valodai. Nav vēl citas tādas valodas ,kurā es varētu pateikt tik daudz, tik skaisti un krāsaini. Tas ir galvenais, kādēļ es uzskatu, ka man ir jārūpējas par savas valodas attīstību, pilnveidošanos, kādēļ man tā ir jākopj, jāsaudzē un jāsargā. Vai es to spēšu? Ko es esmu gatava darīt lietas labā?…
