Darba algas ekonomiskais saturs. Lai uz šo jautājumu sniegtu atbildi ir jārunā nevis par darbu, bet darbaspēku jeb potenciālajām darbaspējām. Darbs ir darbaspēka patērēšanas process jeb prece. Ja darbaspējas netiek pieprasītas, tad ir runa par bezdarbu. Darba alga kā preces cena tiek noraidīta, bet uzskata, ka darbaspējas uz laiku tiek iznomātas uz noteiktām stundām dienā, nedēļa, mēnesī.. cits viedoklis pastāv, ka darba alga tiek raksturota kā maksa par pakalpojumu. No šā skatu punkta darbaspēka tirgū pirkšanas un pārdošanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku; otrkārt darba alga ir šī pakalpojuma cena. Visprimitīvāk to var aprakstīt, ka darba alga ir samaksa par darbu, par veikumu vai konkrētu rezultātu. Neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par šo tēmu, darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darbaspējas. Šī ienākuma avots ir jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts. Darbaspēka specialitātes maiņa un kvalifikācijas celšana ir sarežģīts process, taču tautsaimniecības struktūras šo procesu padara par absolūti nepieciešamu1. Algas atšķiras no nācijām, reģioniem, atrašanās vietas un individuāli. Algu likmes ir ievērojami lielākas ASV nekā Ķīnā vai Indijā; santehniķi saņem mazāk nekā NFL spēlētājs.…
