Nožēloju es tikai vienu lietu. To, ka es sāku spēlēt ģitāru tikai vidusskolā, laikam nevarēju saņemties sākt, iespējams baidījos, ka tad kad spēlēšu, man nesanāks un citi par mani smiesies. Bet tad es saņēmos, un man sanāk ļoti labi. Kad es spēlēju ģitāru, es sajūtos kā citā vietā uz zemeslodes. Jūtos tādā kā eiforijā un nevienu sev apkārt nemanu. Spēlējot ģitāru, es ar mūzikas skaņām izspēlēju no sevis visas negatīvās sajūtas, kuras mani tajā brīdī nomāc.
Lūk šīs lietas man šķiet interesantās, un visvērtīgākās. Tā, ka iesaku visiem citiem-novertējiet to kas jums ir, to ko jūs mākat, jo tam ir vērtība, kaut gan maza, bet vērtība ir vērtība, pat tad ja jūs to neapzinaties.
…
