Aizvien biežāk nākas saskarties ar šo ne vienmēr un ne visiem saprotamo vārdu „globalizācija” un „globāls”. Skaidrs ir tas, ka runa ir par kaut ko lielu.
Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka zināšanu un informācijas, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu.
Lai gan globalizācija vērojama kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, tā nebūt nav jauna parādība pasaules vēsturē. Līdzīga situācija bija arī laikā, kad attīstījās dzelzceļa satiksme, telefona sakari, radio. Tas bija globalizācijas pirmais vilnis. Tomēr tā attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš, pēc tam trīsdesmito gadu ekonomiskā depresija, tad komunisms un nacisms Eiropā un Otrais pasaules karš.
Astoņdesmitajos gados paātrinājās globalizācijas process, jeb aizsākās šī procesa otrais vilnis, kurš vērojams arī šobrīd.
Kas tad īsti ir globalizācija? Kā tā darbojas un kādi mērķi to vada?…
