Parunas ir sastinguši, stereotipi teicieni, kas zīmīgā gleznā ietver kādu raksturojumu, padara runu par spēcīgu, uzskatāmu, iespaidīgu. Tos mēdz nosaukt arī par idiotismiem (tagad tos sauc par idiomām. - Red.). Viņi ir formālas dabas un der vienīgi par izteiksmes līdzekļiem; patstāvīgu domu, novērojumu vai mācību tie neizsaka. Parunas izaug no tautas īpatnīgās dzīves, stāv sakarā ar tautas dabiskiem apstākļiem un nav palaikam, apzīmējot to pašu saturu, tulkojamas vārdu pa vārdam citās valodās.…
