Katrs mēs esam savādāks un katram ir citas prioritātes, bet gandrīz visiem kopīgs ir viens – personīgā labklājība. Personīgā labklājība dažiem var nozīmēt bagātības un greznas lietas, savukārt, citam, vienkārši primāro vajadzību apmierināšanu, tas ir, ēdiens, jumts virs galvas, un ģimenes siltums.
Arī man svarīgas ir personīgās vajadzības, uzskatu to pilnīgi par pieņemamu, jo mani nekad neuztrauks Latvijas iekšējās vai pasaules globālās attīstības prognozes pēc 15 gadiem, ja man pašam uz šo mirkli nebūs jumts virs galvas. Latvijā ir daudz nesavtīgu cilvēku, kas ar entuziasmu palīdz jebkuram, un tas ir ļoti apsveicami, bieži vien šie cilvēki atdod sevi visu, pretī nesaņemot neko. Varbūt es esmu pārāk liels materiālists, bet uzskatu, ka tiklīdz pašam dzīvē viss nav sakārtots, nevar atdoties citiem un nedomāt par savu nākotni. Vienīgi šeit ir jautājums, vai vispār var būt tāds brīdis cilvēka dzīvē, kad patiesie var teikt, ka viss ir kartībā.
Uzskatu, ka valstiskā līmenī var palīdzēt ikviens, jo dzīvojot Latvijā un strādājot šeit, tā jau ir atbildība.
…
