Hofsteda kultūras veidu modelis ir ļoti labs, ja tās tiek pielietots analizējot valstu kultūras. Ir pāris lietas, kuras vajag paturēt prātā un atcerēties par tām.
Pirmkārt, valsts vidējie radītāji netiek attiecināti uz katru no valsts iedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka šīs modelis ir pierādījis sevi kā ļoti precīzs attiecībā uz kopējo iedzīvotāju daudzumu, nedrīkst piemirst, ka ne visi iedzīvotāji, tā arī reģioni, ar vairāk tautību iedzīvotāju sastāvu, tiek piemēroti apskatīšanai viena veidā. Modelis tiek lietots kā rokasgrāmata un palīglīdzeklis, lai saprastu kultūru atšķirību starp valstīm un tās nav kā likums. Tomēr vienmēr pastāv izņēmumi.
Otrkārt, ir jautājums cik precīzi ir izmantojamie dati? Visiem savāktiem datiem, iegūtiem anketēšanas procesā, ir savs ierobežojums. Ne tikai tās, bet arī vairākas kultūras jautājuma konteksts ir tik pat svarīgs kā jautājuma saturs, īpaši vienotās kultūrās, jo piederošs pie šīs kultūras cilvēks var sniegt atbildi nevis kā indivīds, bet kā šīs kultūras sabiedrības daļa. Amerikāņi, piemēram, kā atsevišķas kultūras pārstāvji, iespējami sniegs atbildi un uztvers jautājumus kā atsevišķi sabiedrības pārstāvji, individuāli.
Visbeidzot, datu izmantošanas laiks un vecums? Cik ļoti ir mainījusies valsts kultūra laika ietekmē, iekšējas vai ārējas ietekmes dēļ?…
