Dzeja atver katra autora iekšējo pasauli, dvēseli, tāpēc viss rakstītais ir patiesība, tāpēc to var izmantot vēstures stundās nākotnē. Ļoti daudziem latviešu dzejniekiem, piemēram, jau pieminētiem Ojāram Vācietim un Vizmai Belševicai, cenzūra sagādāja problēmas, un daudzi viņu darbi netika publicēti. Kaut gan viņi zināja, ka manuskripti nedeg, un turpināja rakstīt. Tādā veidā viņi saglabāja patiesību, kura bija padomju laikos. Savukārt dzeja satur visu tautas vēsturi un dzīvi, tāpēc dzeja ir avots tautai.…
