Tātad, varu secināt, ka cilvēkiem, kuri vēlējās iznīcināt ebrejus bija alkatīgi, piesavinājās mantu un bagātības, un nebija ļoti antisemītiski. Cilvēkiem, kas glāba ebrejus, bija, manuprāt, laba sirdsapziņa un sajūta, ka šos cilvēkus ir jāglābj nevis jāuzskata par ienaidniekiem. Ebreju glābēji cita cilvēku dzīvību uzskatīja vērtīgāku par šo cilvēku mantu. Man šķiet ir svarīgi apzināties, ka mantkārība būtība nekas labs jau nav. Tā noved pie konfliktiem un dažādām problēmām.
Latvieši diemžēl vēl joprojām uzskata, ka pie holokausta vainīgi bija tikai vācieši. Tā tomēr nav taisnība. Pārliecinājos, ka noziedznieki bija vietējie - savējie. Piekrītu pētnieku idejai par “kolektīvo amnēziju”. Sanāk, ka zvērīgā naidā ebreji zaudēja dzīvības. Latvieši - atmiņu.
…
