20. gadsimtā sarežģīto politisko notikumu, kā arī citu iemeslu, piemēram, komunikācijas problēmu dēļ, cilvēks nereti kļūst par fizisku vai garīgu trimdinieku. Šie pārdzīvojumi daudz vairāk rosina domāt par dzīves jēgu, tās vērtībām un rada arī jaunas atklāsmes.
Gunara Janovska romānā „Sōla” galvenais varonis Arturs ir spiests pamest dzimto Latviju. Viņš ir ne tikai fiziskā emigrācijā, bet arī garīgi atsvešinājies no līdzcilvēkiem. Savā trimdā viņš saprot, kāda vērtība ir dzīvot zemē, kur piedzimis un ko mīl. Arturs to apjauš, gremdējoties atmiņās par Latviju, tās dabu, kuras viņam tik ļoti pietrūkst. Viņš ilgojas dzirdēt latviešu valodu, ko svešumā neviens pat neatpazīst. …
