Autora valoda ir ļoti bagāta un liek domāt līdzi, kā arī uzzināt daudz jauna. Dzejoļi ir oriģināli, lai gan idejas nav ļoti oriģinālas, tomēr veids, kā autors to ir pasniedzis ir svarīgs. Visi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi dzejoļos pastiprina nokrāsas – drūmumu, vai tieši otrādi – prieku. Lietus lāses liek domāt par nomāktu dienu. Autors nebaidās izteikties arī skarbāk, par to liecina necenzēti vārdi, rada arī savus vārdus – „vitamīnnogurums”.
Dzejoļu krājums ir aktuāls, jo tas ir sarakstīts mūsdienās, tomēr , tas nav rādītājs. Cilvēki arvien vairāk pievēršas dvēseliskām, cilvēciskam, emocionālām jūtām, jo pasaule, manuprāt, ir ļoti nogurusi no rutīnas, ko tai rada naudas pelnīšana un ikdienas steiga. Dzeja ir tas, kas mums liek apstāties, padomāt par dzīvi, par dvēseliskām lietām, dzeja ir veids kā atzīties mīlestībā, kā paust jūtas rakstiski, ja nevar to izdarīt mutiski. Manuprāt, dzeja būs aktuāla vienmēr, jo cilvēki meklē emocijas, iespaidus un parasti to var atrast dzejā. Arī nosaukums un autora vārdi par to, liek aizdomāties – kā tas ir, kad tu iesit kādam, bet sāp tev? Tā ir mūsdienu neapdomība – mēs sāpinām ne tikai fiziski, bet arī garīgi, un tad ir jādomā –vai nevarēja savādāk? Mūsdienās cilvēki labprāt runā ar kādu, tur augšā. Taču, lai gan dzīvojam brīvā valstī, tomēr mūsu domāšana aprobežojas ar virspusīgām lietām, mums vajadzētu jebkurai lietai, nerunājot jau par attiecībām, veltīt daudz vairāk laika.
…
