Gothards Frīdrihs Stenders uz laiku laikiem iegājis latviešu kultūras vēsturē. Pēc tautības vācietis, bet dzimis Kurzemē un sevi uzskatot par īstu latvi, sava mūža laikā sarakstījis ~30 grāmatu. To skaitā ir garīgie, pedagoģiskie, valodnieciskie raksti jeb vārdnīcas un laicīgi literārie darbi, taču vislielāko nozīmi tā laika latviešu zemnieku vidū, kā arī mūsdienās ir ieguvis Stendera populārzinātniskais darbs „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”, kas pirmo reizi klajā nācis 1774. gadā Jelgavā. Pēc dieviem gadiem sekoja šīs pašas grāmats atkārtots izdevums, bet jau 1796. gadā tika iespiests šīs grāmatas 3. izdevums, kuru sagatavoja autora dēls A.J. Stenders, nedaudz to komentējot un papildinot, saskaņā ar tā laika zinātnes jaunajiem atklājumiem.
„Augstas gudrības grāmatā” ir ietverti zinātnes materiāli no astronomijas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, fiziskās ģeogrāfijas, kā arī no filosofijas, vēstures, kultūras vēstures u. c. zinātnēm, kas pamatoti mūsdienās mums ļauj šo grāmatu dēvēt par pirmo tā laika enciklopēdiju latviešu valodā. Tās mērķis bija vienkāršā valodā pastāstīt latviešu zemniekam par neizskairojamām lietam, dažādām tā laika zemniekam nezināmām vietām un nezināmām parādībām, kas notiek uz Zemes, un apgaismot viņus šajās zināšanās, kuras dzimtbūšanas jūgā tik ilgi ir bijušas liegtas.
Stenders savā grāmatā ļoti lielu uzmanību pievērsis lietām, vai drīzāk parādībām, dzīvniekiem un augiem, kas saistīti ar dabu ne tikai šeit, Latvijas teritorijā, bet arī ārpus Latvijas robežām, plašajā psaulē. Viņš ir aprakstījis dažus saimniecībā lietojamus svešzemju augus, kā piemēram: vīnkokus, palmas, kokus ar vērtīgu koksni, maizes kokus, garšvielu augus u.c.
…
