Kas tas ir?
Mandala ir reliģisks simbols. Sanskritā mandala nozīmē “aplis “ un “centrs”. Tradicionāli tās apzīmējums ir aplis – kosmosa bezgalības simbols – un kvadrāts - zemes jeb cilvēka radītās pasaules simbols.
Saskaņā ar vienu no senākajiem tekstiem Iczin šis simbolisms atbilst jan – vīrišķajai sākotnei, iniciatīvai, debesu principam-un iņ – sievišķajai sākotnei, jūtīgumam, zemes principam.
Mandala Tibetā
Tibetā mandala ir ļoti attīstīta gan kā mākslas forma, gan kā meditācijas rituāls. Centrs, kur ietverts Dievišķais, atrodas kvadrātā–iekšējās esības citadelē, ko ieskauj viena vai vairākas aploces, no kurām katra simbolizē dažādus cilvēka apziņas līmeņus, kā arī enerģiju, kas apvieno un dziedina.
Centrs ir šifrs, kas ļauj saprast mandalas valodu, jo tieši mandala spēj salauzt cilvēka iekšējās verdzības un viņa konfliktu pamatus, sniedzot izpratni par pretstatu harmonizēšanu.
Tos, kuri mandalu lieto, tā ved uz savas iekšējās enerģijas avota atklāšanu un izmantošanu. Mandalas princips ir ietverts nevis ārējā formā, kas ir specifiska
katrai situācijai, bet gan centrā, avotā, no kura plūst formu veidojošā enerģija.…
