Šajā izstādē var apskatīt krāsainības pārpilno mākslas virzienu – fovismu. Fovisms izpaudās Anrī Matisa, Albēra Markē, Raula Difī, Otona Frieza, Luī Valtā un citu autoru revolucionārajā opozīcijā pret tradīcijām. Fovisti pieteica sevi jau 1905. gadā, kur viņu gleznu „mežonīgā” krāsainība Rudens salonā parīzē, izraisīja gandrīz vai skandālu. Kritiķis Luī Voksels jaunos gleznotājus nosauca par “meža zvēriem”, un tā no vārda fauves izveidojās virziena nosaukums. Domāju, ka šis „skandāls” ir mazliet pārspīlēts apzīmējums tam, kā tika uztverts šis jaunais stils. Bet varbūt tajā laikā tas izraisīja tieši tādas emocijas, itsevišķi jau tiem, kas saistīti ar mākslu un vēl jo vairāk ar mākslas kritiku. Sanāk, ka fovisti kopā darbojās pavisam īsu brīdi, tas ir 2 gadus, no 1905. gada līdz 1907. gadam, bet izstādē parādīti gan 19. gadsimta beigu darbi, gan arī turpmākie šī mākslas virziena attīstības ceļi. Tajos ir uzsvērta mākslinieciskās formas nozīme, “nedabīgi” spilgti krāsu salikumi, skičveidīgi triepieni, gaiši kolorītu, melni kontūru un ornamentāli foni.
…
